Čerņihiva (Chernihiv)
 |
 |
Čerņihivā ir attīstīta sintētiskās šķiedras rūpniecība, pazīstama arī kā klavieru ražošanas vieta. Viena no Čerņihivas sadraudzības pilsētām ir Latvijas pilsēta Ogre.
Rakstiskajos avotos Čerņihiva pirmo reizi minēta 907. gadā. 1024. gadā Čerņihiva kļuva par kņaza Mstislava Vladimiroviča galvaspilsētu, tādējādi ieliekot pamatus severiešu Čerņigovas kņazistei. 1239. gadā pilsētu iekaroja un nopostīja Mongoļu impērijas karaspēks. 1501. gadā pilsēta nonāca Maskavas Lielkņazistes sastāvā, bet 1618. gadā — Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā. 1623. gadā pilsētai piešķīra Magdeburgas tiesības, tā kļuva par Čerņigovas vojevodistes centru.
Pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas Čerņigovu pievienoja Krievijas caristei, 1782. gadā pilsēta kļuva par Krievijas Impērijas Čerņigovas vietniecības, no 1797. gada — Mazkrievijas guberņas, bet no 1808. gada — Čerņigovas guberņas centru.
Ģeogrāfiskā karte - Čerņihiva (Chernihiv)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Ukraina
 |
 |
| Ukrainas karogs | |
Tās platība ir 603,7 tūkstoši km2, garums no ziemeļiem uz dienvidiem ir 893 km, no rietumiem uz austrumiem — 1316 km. Kopīgais sauszemes robežas garums ir 6500 km, jūras — 1050 km. Iedzīvotāju skaits 2013. gadā sasniedza 45,5 miljonus cilvēku. Kopš 2017. gada Dziļās un Aptverošās brīvās tirdzniecības zonas dalībvalsts.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| UAH | Ukrainas grivna (Ukrainian hryvnia) | â‚´ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
| PL | Poļu valoda (Polish language) |
| UK | Ukraiņu valoda (Ukrainian language) |
| HU | Ungāru valoda (Hungarian language) |